Nolikums šeit!
programma šeit!
Reģistrācija šeit!

---

---

Nolikums šeit!
programma šeit!
Reģistrācija šeit!

Par akreditāciju Malagā - Pasaules Čempionāta laikā.
Akreditācijas centrs atrodas Ciudad de Malaga Stadionā.
Darba laiks.

2. septembrī 12:00 – 21:00

3. septembrī 10:00 – 21:00

8. septembrī un 13. septembrī 15:00 – 21:00

Sacensību laikā:

no 4. septembra līdz 16. septembrim 10:00 – 21:00
Akreditācijas pakas iespējams izņemt akreditācijas centrā Ciudad de Malaga Stadionā norādītajos darba laikos līdz pl.21.00, katram personīgi.

Akreditācijas pakā ir akreditācijas pase, sacensību rokas grāmata un sacensību numuri (BIB) un sabiedriskā transporta biļetes.
Taču reģistrācija sacensībām iespējama līdz pl.20.00 (vēlākais), ja starts ir nākošajā dienā līdz pl.15.00.

Reģistrācija un akreditācija notiks divos atsevišķos logos.

Sveicināti, vēlējāmies Jums pateikties par dalību pagājušajā „Salaspils čempionāts veterāniem vieglatlētikā” un piedāvāt piedalīties čempionātā arī šogad.
„Atklātais 2018.gada Salaspils čempionāts veterāniem vieglatlētikā”

Pieteikties dalībnieks var līdz 24.08.2018. plkst. 20.00 aizpildot anketu:

elektroniski ( nosūtot to uz e-pastu: zanda.zeberga@gmail.com);
personiski (iesniedzot Salaspils sporta nama administratoram);
telefoniski (zvanot Salaspils sporta nama administratoram pa tārl. 20733333)

Pieteikuma anketas ir pieejamas Salaspils sporta namā, Salaspils sporta nama stadionā, Salaspils sporta skolā un Salaspils mājas lapā, vairāk informācijas par pasākumu meklē šeit: www.salaspilssporto.lv
Pieteikuma anketu meklē šeit: http://www.salaspilssporto.lv/pieteikumi/

Ar cieņu,

Sandra Peļņika
PI "Salaspils sporta nams"
tārl. 29148285

Vīriešu rezultāti
Sieviešu rezultāti

Rezultātu pārrēķins pielietojot vecuma koeficientu, un šim rezultātam atbilstošie IAAF punkti būs pēc kāda laika. Šim nolūkam ir jāsaraksta attiecigi php skripti. Pagaidām vēl nekas nav darīts. Labs nāk ar gaidīšanu

Reģistrēties šeit!
Ievadītie rezultāti ar IAAF punktiem redzami Šeit!

26.-27. maijā Vācijas pilsēta Stendālē notika 6. Stendāles kauss vieglatlētikas sacensības daudzcīņās un atsevišķās disciplīnās. Sacensībās piedalījās uzaicinātie sportisti, kuri sasnieguši augstus rezultātus un sportisti, kuri izteica vēlmi startēt. Sportistu pārstāvniecība bija no četrpadsmit valstīm. Skaitliski lielāko sportistu grupu veidoja desmitcīņnieki un septiņcīņnieces. Latviju pārstāvēja trīs daudzcīņnieki un divi individuālo disciplīnu pārstāvji. Uzaicināto statusā bija Valdis Cela (Ventspils) un šķēpmetējs Dainis Kūla (Ventspils). Uzaicinātajiem sportistiem organizatori sedza dalības maksu un uzturēšanās izdevumus. Latvijas krāsas aizstāvēja desmitcīņnieks Jānis Mankovskis (Līvāni), septiņcīņniece Mārīte Vilcāne (Līvāni), augstlēcēja Dace Brakanska (Ventspils).
Sacensības norisinājās ģimeniskā nesaspringtā atmosfērā, kurā sportists sektorā un sadzīvē ir galvenā persona. Sportistiem un organizatoriem bija kopīgas vakariņas, dažādas uzrunas, tikšanās ar pilsētas birģermeistaru. Sacensību laikā sportisti varēja baudīt ūdeni, augļus, atspirdzinošus dzērienus, bet daudzcīņnieki pēc pēdējās disciplīnas tika cienāti ar kūku. Īpaši svinīgi noritēja apbalvošanas ceremonija, kurā piedalījās karsējmeitenes, tika izšauts zelta salūts un visi cienāti ar sulu, limonādi un šampanieti. Izvēle katra sportista ziņā. Neskatoties uz karsto laiku, temperatūras stabiņš visu laiku turējās ar 30 grādiem, tika laboti rekordi desmitcīņā un septiņcīņā. Eiropas un Pasaules rekordu vairāk par 200 punktiem laboja Valdis Cela (70+). Tagad tas ir 8142. Izcils sniegums. Jānis Mankosvskis (75+) izcīnīja 2. vietu 5385, Mārīte Vilcāne (55+) ar jaunu Latvijas rekordu 4108 (par 281 punktiem labots), Dainis Kūla (55+) ar rezultātu 51,14m un Dace Brakanska (60+) ar rezultātu 1,08 uzvarēja. Latvija šajās sacensībās bija pārstāvēta pirmo reizi. Jācer mums nākamgad piebiedrosies vēl citi sportisti.
Mārīte Vilcāne,
Līvānu novada Multifunkcionālā jaunatnes iniciatīvu centra „KVARTĀLS” vadītāja vietniece

---

---

Rezultātu kopskats ar iaaf punktiem


Rezultātu kopskats(vienkāršots)

Piebilde. Aleksandram Stepanovam bija nepareizi dzimš dati, patiesībā viņš bija vecāks. Es ievadīju pareizos datus un rezultatus, atstājot arī nepareizos, lai var salīdzināt. Nepareizos vēlāk dzēsīšu, un jauniešus rediģēšu(labošu) , lai protokolus var sūtīt uz LVS

Eiropas NON Stadia Čempionātā veterāniem , kurš norisinās Alicantē, Spānijā
pavisam piedalījās 1200 sportistu no vairāk kā 20 Eiropas valstīm. Viskuplāk tika pārstāvēta Šveice, ap 100 sportistu, kas izcīnīja kopsummā 46 medaļas, ierindojot Šveici 1.vietā.

Latviju šajā čempionātā pārstāvēja vien 4 sportisti: Raitis Lērme, Normunds Ivzāns, Ivars Lapiņš, Madars Breide. Tiesneši šoreiz bija ļoti bargi pret Latvijas sportistiem un Raiti noņēma no abām distancēm: 10km un 30km soļošanas, Normundu – no 10km soļošanas.
Taču varam lepoties ar zeltu arīdzan – 30km distancē!
Apsveicam mūsu enerģiskos soļotājus ar sasniegumu un vēlam pēc neveiksmēm nepadoties, bet gan turpināt ar vēl lielāku enerģiju! Latvijas sportistu saime ir ar jums!
30 km soļošana
1.vieta - komandu cīņā – M40 - 9:22:47 (N.Ivzāns, I.Lapiņš, M.Breide)
1.vieta – Normunds Ivzāns – M45 - 2:44:58
4.vieta – Ivars Lapiņš - M40 - 3:08:31
9.vieta - Madars Breide – M50 - 3:29:18

10 km soļošana
7.vieta – Ivars Lapiņš - M40 - 0:54:31
9.vieta – Madars Breide – M50 - 0:59:57

Anatolijs Ļevša – Latvijas triatlona virzītājspēks saņem Triju Zvaigžņu ordeņa V šķiru un kļūst par ordeņa kavalieri.
Anatolija Ļevšas vārds vienmēr asociējas ar triatlonu. Notikumu ritējums neļauj šo cilvēku uztvert citādi, kā tikai saistībā ar triatlonu, - pirmie starti PSRS, klubs „Ķīmiķis”, pasaules čempionāti utratriatlonā, jaunatnes sagatavošana.
A.Ļevšu neviens nemudināja nodarboties ar sportu. Viss notika pats par sevi. Kopā ar brāli, kas bija pāris gadus vecāks, izdomāja paši savas sacensības, aktīvi piedalījās pagalma spēlēs. Tik ļoti patika skriet, lekt un vienkārši kustēties, ka, laikam ritot, sports kļuva par apzinātu profesionālu izvēli. Rīgas fizkultūras institūtā izdevās iestāties otrajā reizē, bet bija liela vēlēšanās un mērķi izdevās sasniegt.
Pēc institūta absolvēšanas 1984. gadā A. Ļevša atbrauca strādāt par slēpošanas treneri. Līdz 25 gadu vecumam sportista galvenā specializācija bija slēpošanas un biatlons, bet vienlaikus zemapziņā radās interese par triatlonu.
„Astoņdesmitajos gados regulāri rakstīja par triatlonu, ka ir tāds sporta veids, kurā tiek rīkotas dažādas sacensības. Tajā bija kaut kas eksotisks, un pastāvīgi galvā bija doma, ka jāizmēģina spēki triatlonā. Informācijas nebija daudz, bet kaut kāds priekšstats radās. Visus materiālus lasīju galvenokārt avīzē „Sovetskij Sport”,” atceras Anatolijs Ļevša.
Sapni par noslēpumaino triatlonu izdevās īstenot 1987. gadā. Rīgas apkaimē, pie Langstiņu ezera, notika Latvijā pirmās triatlona sacensības. A. Ļevša kopā ar Viktoru Grigorjevu aizbrauca pārbaudīt savus spēkus šajā kompleksajā sporta veidā.
„Sapulcējās aptuveni 60 cilvēki, daudzi bija PSRS čempionātu godalgotu vietu ieguvēji katrā disciplīnā - sporta meistari riteņbraukšanā, skriešanā, peldēšanā. Tolaik gribējās vienkārši pamēģināt,” tālaika notikumus atceras A. Ļevša, „distance – 1000 m peldēšana, 25 km riteņbraukšana un 8 km skriešana. No ūdens es izkāpu otrais, bet rezultātā finišēju pirmais. Domāju, ka palīdzēja slēpošanā iegūtā izturība. Arī turpmāk triatlona sacensībās bieži uzvarēja slēpotāji, taču astoņdesmito gadu beigās bija cita tendence. Uz triatlonu masveidā sāka pāriet pieccīņnieki, bet tas bija raksturīgs ne tikai Latvijai un PSRS, bet ari visai pasaulei, turklāt divi veidi jau bija gatavi – skriešana un peldēšana. Latvijas triatlona šūpulis.
Astoņdesmito gadu beigās triatlons Padomju Savienībā kļuva aizvien populārāks, savukārt Daugavpilī izveidojās spēcīgs klubs, kurš diktēja noteikumus.
1990. un 1991. gada ziema bija bez sniega, tāpēc visus savus audzēkņus A. Ļevša iesaistīja triatlonā. Tika nodibināts klubs „Ķīmiķis”, kas PSRS čempionātā izcīnīja trešo vietu komandu kopvērtējumā.
Pirmais PSRS čempionāts notika 1990. gadā Ļeņingradā, bet 1991. gadā Savienības čempionāts norisinājās Daugavpilī, tajā piedalījās aptuveni 150 sportisti, Aleksandrs Loginovs kļuva par čempionu junioru konkurencē.
Triatlons attīstījās. 1989. gadā notika pirmais pasaules čempionāts. 1991. gadā Maskavā tika sarīkotas pasaules kausa izmēģinājuma sacīkstes, pēc gada tur jau notika oficiāla pasaules kausa izcīņa. A. Ļevša iekļuva desmitniekā. Starts bija 17. augustā, bet nākamajā dienā sākās augusta pučs, tomēr visi Latvijas sportisti paspēja veiksmīgi atgriezties mājās.
Latvijā Daugavpils joprojām bija triatlona galvaspilsēta. Tradicionāli notika divas sacensības – Latvijas kausa izcīņa un Latvijas čempionāts. Lielākā daļa Latvijas čempionu bija tieši no Daugavpils. Divtūkstošajos gados triatlons sāka attīstīties arī citās pilsētās. Bija vairāk sacensību, pieauga klubu skaits un konkurence.
Sportiskās karjeras ultraperiods
Deviņdesmito gadu vidū A. Ļevša plānoja beigt aktīvā sportista karjeru. Viņam jau bija 35 gadi, bet tad Vidmants Urbons (nozīmīga personība Lietuvas triatlonā) piedāvāja startēt dubultajā triatlonā, kuru bija plānots organizēt Panevēžā. Dubultais triatlons – divkārša distance „Iron Man”: peldēšana – 3,86 km, riteņbraukšana – 180 km, skriešana – 42,195 km.
„Deviņdesmito gadu vidū es tuvojos vecumam, kad jau domā par to, ka profesionālais sports jāpamet, bet uzradās V. Urbons ar savu priekšlikumu. 1996. gadā es pirmo reizi startēju Panevēžā. Liela nozīme bija nevis fiziskajai sagatavotībai, bet morāli psiholoģiskajai stabilitātei. Šādā trasē sportists, pirmkārt, cīnās pats ar sevi, nevis pretinieku. Pašam sev pārsteigumu es uzvarēju. Rezultātā manu sportista karjeru tas pagarināja par vēl par 6—7 gadiem,” stāsta A. Ļevša, „35—40 gadi sportistam nav tie sliktākie. Rodas vīrieša spēks, kuru tikai sāc pa īstam sajust, tāpēc ne jau viss ir tik vienkārši.”
Tā notika pāreja uz ultradistancēm. Nākamajā gadā A. Ļevša debitēja trīskāršajā triatlonā Francijā.
„Francijā man pietrūka pieredzes, vēlāk ieviesu izmaiņas sagatavošanās procesā, mācījos no savām kļūdām,” stāsta A. Ļevša. 1998. gadā A. Ļevša uzvarēja trīskāršajā triatlonā Francijā un trešo reizi atkārtoja šo panākumu Panevēžā.
Šajā laikā A. Ļevša skaidri apzinājās savas ambīcijas: „Biju pieaudzis sportists, un, piedaloties sacīkstēs, domāju tikai par uzvaru. Savukārt, kad sajutu, cik grūti padodas pēdējais starts, sapratu, ka laiks pielikt punktu. Interesanti, ka ultratriatlonā es sabiju aptuveni sešus gadus, bet daudzi vēl līdz šim laikam ir pārliecināti, ka es joprojām piedalos sacensībās, lai gan kopš pēdējām sacīkstēm pagājuši 16 gadi.”
Ģimenes atbalsts
„Ja nebūtu ģimenes atbalsta, es nespētu tā koncentrēties treniņiem un sasniegt rezultātus, kādi man ir bijuši. Mana dzīvesbiedre Silvija vienmēr bijusi kopā ar mani sacensībās, arī mani bērni Ivars un Anita,” saka A. Ļevša.
Ivars, tāpat kā tēvs, nodarbojās ar triatlonu, bet viņš ar to aizrāvās paša ziņkārības vadīts, nevis tēva mudināts. „Līdz 5.—6. klasei Ivars spēlēja futbolu. Tas viņam diezgan labi  padevās, bet pēc tam bija trauma, kura gandrīz uz mēnesi izsita no sliedēm. Ivars sāka peldēt un trīsreiz kļuva par Latvijas čempionu.
Anitu sports nesaista, viņai tuvāka ir kultūra. Skolā apguva vokālu, nodarbojas ar to arī tagad,” saka A. Ļevša.
Rakstā izmantoti laikraksta “Latgales laiks” materiāli

---

Veterānu rezultātu kopskats ar IAAF punktiem